Additional information
Notiesāto personu apžēlošana – tiesiskais regulējums un piemērošanas kārtība
Apžēlošana ir viena no Latvijas Valsts prezidenta tiesībām, kas nostiprināta Satversmē un regulēta Apžēlošanas likumā. Tā ir izņēmuma kārtība, ar kuru iespējams mīkstināt vai atcelt notiesātai personai piespriesto sodu.
Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura izcieš vai ir izcietusi brīvības atņemšanas sodu Latvijas Republikā. Tiesības lūgt apžēlošanu ir arī personai, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota sodu izciešanai Latvijā, ja nav noteikts ierobežojums apžēlošanas piemērošanai. Tāpat apžēlošanu var lūgt persona, kura notiesāta Latvijas Republikā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgās ārvalsts iestādes ir piekritušas atzīt Latvijas Republikas lēmumu par apžēlošanu.
Apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt pati notiesātā persona, kā arī tās aizstāvis (advokāts), likumiskais pārstāvis, laulātais, vecāki vai bērni.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt tikai pēc tam, kad tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā.
Ja persona ir notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu un tai piespriests brīvības atņemšanas sods, apžēlošanu var lūgt šādos gadījumos:
Ja persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanu var lūgt pēc tam, kad izciesta vismaz puse no piespriestā soda.
Ja persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanu var lūgt pēc tam, kad izciestas vismaz divas trešdaļas no piespriestā soda.
Ja piespriests mūža ieslodzījums, apžēlošanu var lūgt tikai pēc tam, kad faktiski izciesti ne mazāk kā 20 gadi.
Apžēlošana ir Valsts prezidenta žēlastības akts, kas tiek piemērots ļoti izvērtēti, ņemot vērā personas uzvedību, izciestā soda ilgumu un citus būtiskus apstākļus.
Apžēlošana ir viena no Latvijas Valsts prezidenta tiesībām, kas nostiprināta Satversmē un regulēta Apžēlošanas likumā. Tā ir izņēmuma kārtība, ar kuru iespējams mīkstināt vai atcelt notiesātai personai piespriesto sodu.
Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura izcieš vai ir izcietusi brīvības atņemšanas sodu Latvijas Republikā. Tiesības lūgt apžēlošanu ir arī personai, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota sodu izciešanai Latvijā, ja nav noteikts ierobežojums apžēlošanas piemērošanai. Tāpat apžēlošanu var lūgt persona, kura notiesāta Latvijas Republikā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgās ārvalsts iestādes ir piekritušas atzīt Latvijas Republikas lēmumu par apžēlošanu.
Apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt pati notiesātā persona, kā arī tās aizstāvis (advokāts), likumiskais pārstāvis, laulātais, vecāki vai bērni.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt tikai pēc tam, kad tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā.
Ja persona ir notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu un tai piespriests brīvības atņemšanas sods, apžēlošanu var lūgt šādos gadījumos:
Ja persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanu var lūgt pēc tam, kad izciesta vismaz puse no piespriestā soda.
Ja persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanu var lūgt pēc tam, kad izciestas vismaz divas trešdaļas no piespriestā soda.
Ja piespriests mūža ieslodzījums, apžēlošanu var lūgt tikai pēc tam, kad faktiski izciesti ne mazāk kā 20 gadi.
Apžēlošana ir Valsts prezidenta žēlastības akts, kas tiek piemērots ļoti izvērtēti, ņemot vērā personas uzvedību, izciestā soda ilgumu un citus būtiskus apstākļus.